CLP regula. Kas jums jāzina par CLP regulu par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu.
CLP Regula (EK) Nr. 1272/2008 ir Regula par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu. Ar šo regulu iepriekšējie ES tiesību akti par ķīmisko vielu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu tiek saskaņoti ar GHS (Globāli harmonizētā ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas sistēma). Tās galvenie mērķi ir veicināt starptautisko ķīmisko vielu tirdzniecību un saglabāt esošo cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni.
GHS ir Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēma bīstamo ķīmisko vielu identificēšanai un lietotāju informēšanai par bīstamību, izmantojot standarta simbolus un frāzes uz iepakojuma etiķetēm un drošības datu lapām (DDL), un tā tiek pastāvīgi atjaunināta, pamatojoties uz GHS grozījumiem, kas tiek publicēti ik pēc diviem gadiem. Tā kā tā ir Regula, tā ir jāpiemēro visās Eiropas Savienības dalībvalstīs bez izņēmumiem un bez izmaiņām.
Ar CLP regulu tika grozītas vairākas direktīvas un regulas, un no 2015. gada 1. jūnija tā ir vienīgais spēkā esošais ES tiesību akts par vielu un maisījumu klasificēšanu un marķēšanu. Tā ir saistoša dalībvalstīm, piemērojama visās rūpniecības nozarēs un cieši saistīta ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (REACH), taču tās regulē dažādus aspektus. Tajā noteikts, ka vielu un maisījumu ražotājiem, importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem pirms laišanas tirgū ķīmiskie produkti jāklasificē, jāmarķē un jāiepako saskaņā ar CLP. CLP regulas mērķis ir nodrošināt augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, kā arī vielu, maisījumu un produktu brīvu apriti.
Viens no galvenajiem CLP regulas mērķiem ir noteikt, vai viela vai maisījums ir klasificējams kā bīstams, kas ir sākumpunkts bīstamības paziņošanai, izmantojot marķējumu un Drošības Datu Lapas (DDL) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2020/878.
Taču tam ir arī citi mērķi:
• regulējums par bīstamo ķīmisko vielu iepakošanu.
• Saskaņotas vielu klasifikācijas izveide visā Eiropas Savienībā.
• Izveidot klasifikācijas un marķēšanas reģistru, iekļaujot tajā visas iespējamās vielas klasifikācijas.
• Noteikt kritērijus saindēšanās centru (PCN) informēšanai.
• Izveidot unikālu formulas identifikatoru (UFI).
Kādi apdraudējumi ir ietverti CLP regulā?
Līdzīgi kā Pasaules harmonizētajā sistēmā (GHS), klasifikācijas un marķēšanas nolūkos tā attiecas uz trim bīstamības veidiem.
• Fiziskie apdraudējumi.
• Veselības apdraudējumi.
• Vides apdraudējumi.
Dažādus apdraudējuma veidus savukārt iedala bīstamības klasēs un kategorijās.
Kā tiek paziņots par apdraudējumiem?
Par apdraudējumiem jāinformē visas piegādes ķēdes daļas: patērētāji, profesionālie un rūpnieciskie lietotāji.
Šim nolūkam tiek izmantoti divi bīstamības paziņojuma elementi:
• Marķējums.
• Drošības datu lapa (DDL).
Tomēr CLP regulā nav noteikts drošības datu lapas saturs, jo šo dokumentu reglamentē REACH un Regula (EK) Nr. 2020/878.
Globāli harmonizētā sistēma - GHS
GHS integrē drošības informāciju par bīstamām ķīmiskām vielām visā pasaulē, saskaņojot klasifikācijas kritērijus, marķēšanas prasības un norādījumus drošības datu lapu sagatavošanai.
GHS ievieš un uztur Apvienoto Nāciju Organizācija, lai novērstu informācijas par ķīmisko vielu bīstamību neatbilstību visā pasaulē. To pārskata reizi divos gados.
Vēl viens mērķis ir racionalizēt ķīmisko vielu tirdzniecību: piemērojot GHS dažādās valstīs, ķīmisko vielu eksportējošam uzņēmumam nebūs jāpārklasificē un jāmarķē savi produkti, lai tie atbilstu importētājas valsts prasībām.
Tomēr šie mērķi praktiski nav sasniegti, jo dokumentācija ir jāpielāgo katras valsts tiesību aktiem.
GHS attiecas uz:
- Visas bīstamās ķīmiskās vielas vai maisījumi.
GHS neattiecas:
- Farmaceitiskie produkti.
- Pārtikas piedevas.
- Kosmētikas līdzekļi.
- Pesticīdu atliekas pārtikā.
Ir citi jautājumi?
Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem
Tās mērķis ir garantēt augstu veselības un vides aizsardzības pakāpi un vielu, maisījumu un priekšmetu brīvu apriti.
Viens no galvenajiem CLP regulas mērķiem ir noteikt, vai viela vai maisījums ir klasificējams kā bīstams, kas ir sākumpunkts bīstamības paziņošanai, izmantojot marķējumu un drošības datu lapas (SDS) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2020/878.
Tomēr regulai ir arī citi mērķi:
- reglamentēt bīstamo ķīmisko vielu iepakošanu.
- Izveidot saskaņotu vielu klasifikāciju visā Eiropas Savienībā.
- Izveidot klasifikācijas un marķēšanas sarakstu, kurā iekļautas visas iespējamās vielas klasifikācijas.
- Noteikt kritērijus, pēc kuriem jāpaziņo toksikoloģijas centram (PCN).
- Izveidot unikālo formulas identifikatoru (UFI).
Tāpat kā Globāli harmonizētajā sistēmā (GHS), arī šajā sistēmā klasificēšanas un marķēšanas nolūkos ir minēti trīs bīstamības veidi:
- Fiziskie apdraudējumi.
- Veselības apdraudējumi.
- Vides apdraudējumi.
Dažādos apdraudējumu veidus savukārt iedala bīstamības klasēs un bīstamības kategorijās.
Par apdraudējumiem ir jāinformē visas piegādes ķēdes puses: patērētāji, profesionālie lietotāji un rūpnieciskie lietotāji.
Šim nolūkam tiek izmantoti divi bīstamības paziņojuma elementi.
- Etiķete.
- Drošības datu lapa (SDS).
Tomēr CLP regula neregulē drošības datu lapas saturu, jo šo dokumentu regulē REACH regula un Regula (EK) Nr. 2020/878.
Saziņa par bīstamību
Marķējumam jābūt tās(-o) dalībvalsts(-u) oficiālajā(-ās) valodā(-ās), kurā(-ās) viela vai maisījums tiek laists tirgū.
CLP regulā ir noteikti sīki izstrādāti kritēriji elementu marķēšanai:
- Piktogrammas.
- Atslēgas vārdi.
- Bīstamības apzīmējumi (H frāzes).
- Piesardzības pasākumi (P-frāzes).
- Papildu informācija (EUH apstiprinājumi).
- Produkta un piegādātāja identifikācija.
Tāpat marķējumā jāiekļauj arī citos tiesību aktos norādītā informācija, piemēram, par:
gaistošie organiskie savienojumi (Direktīva 2004/42/EK un tās grozījumi).
Mazgāšanas līdzekļu marķēšana (Regula (EK) Nr. 648/2004 un grozījumi).
Eiropas Savienībā drošības datu lapu sagatavošanas prasības attiecībā uz formātu, saturu un citām informācijas prasībām ir noteiktas Regulā (EK) 2020/878, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumu (REACH).
Lielākajā daļā pasaules valstu drošības datu lapu formāts ir sadalīts sešpadsmit skaidri nošķirtās iedaļās, kurās jāiekļauj visa juridiski nepieciešamā informācija.
Drošības datu lapai jābūt:
- Rakstītai skaidri un kodolīgi, lai lietotājam būtu saprotamai.
- Pielāgotai konkrētās valsts tiesību aktiem un uzrakstīta tās valsts oficiālajā valodā, kurā preces tiek pārdotas.
- Drošības datu lapas garums nav reglamentēts, un tam jābūt atbilstošam vielas vai maisījuma bīstamībai saskaņā ar pieejamo informāciju.
Nē, tie ir atšķirīgi! Katrā valstī ir savi tiesību akti, kas ietekmē gan pašas drošības datu lapas konfigurāciju, gan produkta klasifikāciju.
Jāņem vērā visas katras valsts īpatnības, piemēram:
- Ekspozīcijas robežvērtības (OEL) katrai valstij.
- konkrētās valsts drošības un vides tiesību akti.
- Vielu inventāra numuri.
Uzņēmumiem, kas pārdod ķīmiskās vielas vai maisījumus, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražotāji, eksportētāji-importētāji, izplatītāji, tirgotāji vai mazumtirgotāji, ir jāsagatavo drošības datu lapas (DDL), un tiem tās ir jāsniedz bez maksas kopā ar pirmo ķīmiskās vielas piegādi vai tad, kad tiek veiktas izmaiņas DDL.
SDS ir jāatjaunina, ja:
Tiek saņemta jauna informācija, kas ietekmē riska pārvaldības pasākumus.
Klasifikācijās tiek veiktas izmaiņas.
Transporta klasifikācijā ir veiktas izmaiņas.
Ir veiktas fizikālo un ķīmisko īpašību izmaiņas.
Notiek citas izmaiņas, kas var ietekmēt vielas klasifikāciju.
Produkta sastāvs ir mainījies.
Ir mainīti tiesību akti.